Brīvība, iespējas, labklājība: Eiropas nākotnes liberālais redzējums

Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības manifests 2019. gada Eiropas vēlēšanām
https://www.aldeparty.eu/manifesto

2019. gada maijā Eiropas pilsoņiem nāksies pieņemt būtisku lēmumu. Mēs esam aicināti izlemt, kādā Eiropā mēs vēlamies dzīvot. Tas ir lēmums, kuru mums jāpieņem gaidāmajās Eiropas vēlēšanās. Izvēle ir šāda – vai mēs modernizējam Eiropas Savienību, lai veicinātu individuālo brīvību, labklājību un stabilitāti, vai arī mēs atgriežamies pie nacionālisma un autoritārisma?

Eiropas nākotnes liberālais redzējums ir veidots ap Eiropu, kas ir – brīva, demokrātiska, uz uzņēmējdarbību un attīstību vērsta, ilgtspējīga, vienota un atvērta pasaulei. Eiropu, kuras pamatā ir cilvēku tiesība brīvi pārvietoties, kā arī preču, pakalpojumu un kapitāla aprites brīvība. Eiropu, kurā cilvēktiesības, tiesiskums un demokrātija uz visiem attiecas vienādi. Mēs, liberāļi, ticam jums, indivīdam. Mēs ticam jūsu talantiem, uzņēmējdarbības potenciālam, sirdsapziņai un jūsu tiesībām pašiem pieņemt savus lēmumus.

Eiropas Savienība sastāv no vairāk nekā 500 miljoniem pilsoņu, visi ir Eiropas vēstures bērni. Gadsimtiem ilgi, Eiropas civilizācija attīstoties, kari, šķelšanās un represijas pārtrauca šo attīstību. Pat 20. gadsimtā mūsu vecāki un vecvecāki uzauga kontinentā, ko joprojām dalīja mūri un tranšejas. Taču pēdējās desmitgadēs mēs esam pārvarējuši šķēršļus, kas mūs sadalīja.

Mēs, eiropieši, esam iemācījušies sadarboties, kopīgi pieņemt lēmumus un veidot paši savu nākotni. Mēs, eiropieši, esam izveidojuši kopēju izpratni un iestādes demokrātijai un taisnīgumam, un mums ir pienākums to aizsargāt.

Mēs, eiropieši, savā kontinentā esam panākuši mieru un labklājību. Tas ir milzīgs sasniegums, ko nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu. Eiropas Savienība ir pozitīvs ideāls daudziem citiem pasaulē; piemērs, kam sekot.

Eiropas vērtības ir liberālas vērtības

Vēsture mums ir iemācījusi, ka cieņa un brīvība katram cilvēkam ir miera, labklājības un progresa stūrakmeņi. Mēs, liberāļi, pateicoties spēcīgām liberālām institūcijām, tiesiskumam un neatkarīgai tiesu sistēmai, esam apņēmušies aizsargāt un veicināt cilvēktiesības un pilsoņu tiesības. Pārmērīgu politiskās vai ekonomiskās varas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, mēs, liberāļi, aizstāvam neatņemamās tiesības uz pašnoteikšanos, neatkarīgi no cilvēka izcelsmes, ticības, dzimuma vai seksuālās orientācijas. Mēs vēlamies Eiropu, kas lepojas ar savu daudzveidību un darbojas, lai palīdzētu minoritātēm. Valodu daudzveidība Eiropā ir tās spēks. Konkurences, godīguma un atvērtas tirdzniecības ceļā mēs, liberāļi, uzskatām, ka attīstību visiem un atbalstu tiem, kam tas ir nepieciešams var panākt, izmantojot tirgus ekonomikas dinamiku. Liberāļi uzskata, ka mūsu dažādība ir mūsu spēks.

Sabiedrisko dzīvi atvērtās sabiedrībās uztur – saprātīgas diskusijas, atbildīga vadība, pierādījumu ievērošana un iecietība pret dažādiem viedokļiem. Mēs vēlamies, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas un godīgas iespējas. Mēs vēlamies nākamajām paaudzēm atstāt veselīgu planētu. Uztverot izglītību kā pilsoniskas tiesības, mēs dodam iespēju visiem. Katram cilvēkam jādzīvo tādu dzīvi, ko ir vērts novērtēt.

Ar dzimumu saistīta vardarbība un seksuāla uzmākšanās joprojām ir milzīga problēma visās mūsu dalībvalstīs. Mūsu prioritāte ir novērst pret sievietēm vērstu vardarbību, un mēs aicinām visas ES dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju. Sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības ir cilvēktiesības, un ES dalībvalstīm ir jānodrošina visām sievietēm pieejama un kvalitatīva seksuālā un reproduktīvā veselības aprūpe un pakalpojumi.

Mēs, liberāļi, esam šo eiropeisko vērtību glabātāji.

Katrā paaudzē, visās demokrātiskajās vēlēšanās un ik dienu mēs smagi strādājam, lai saglabātu to, ko esam mantojuši un gūt jaunus panākumus. Kā liberāļi, mēs esam apņēmušies veicināt dzimumu līdztiesību, dot sievietēm un meitenēm iespēju, kā arī strādāt, lai visās sabiedrības nozarēs nodrošinātu vienādas tiesības un iespējas, tostarp ekonomisko līdzdalību un lēmumu pieņemšanu, neatkarīgi no dzimuma. Jo mēs esam ne tikai Eiropas bērni, bet arī turpmākās Eiropas vecāki. Mūsu pienākums ir veidot nesašķeltu, stipru un konfliktiem brīvu kontinentu mūsu bērniem un mazbērniem, kā arī veicināt jauniešu pilsonisku iesaisti un politisku līdzdalību.

Šis pienākums pašlaik ir vēl nozīmīgāks tāpēc, ka Eiropas Savienību ik uz soļa apdraud pieaugošie antiliberālie spēki un politiskā paralīze. Autoritāras, nacionālistiskas un populistiskas kustības ES iekšienē cenšas graut Eiropas Savienības pamatā esošo atvērtību, daudzveidību un toleranci. Šie antiliberālie spēki virzās uz konfliktu starp kultūrām. Viņi vēlas pārvērst mūsu liberālās vērtības: viņi apgalvo, ka aizsargā mūsu brīvības, tā vietā ierobežojot tās. Viņi apgalvo, ka aizstāv drošību, bet tā vietā padara mūs dzīves nedrošākas. Viņi apgalvo, ka ir apņēmušies ievērot cilvēka cieņu neaizskaramību, tomēr nicina un naidīgi reaģē uz tiem, kas ir citādi. Viņi grib ieslodzīt sabiedrības, nevis atbrīvot tās. Dzīvojot atklātā un demokrātiskā sabiedrībā, vairākumam un minoritātēm vieniem pret otru jāizturas ar cieņu.

Šobrīd mēs saskaramies ar nopietniem izaicinājumiem: klimata pārmaiņām, vides degradāciju, plastmasas piesārņojumu un steidzamu vajadzību pēc pārejas uz tīru enerģiju, terorismu, pārrobežu noziedzību un cilvēku tirdzniecību, jauniešu bezdarbu, neveiksmīgi regulētām migrācijas plūsmām un integrācijas problēmām, iespējamiem tirdzniecības kariem un protekcionismu, Brexit, nelīdzsvarotību eirozonā, tiesu neatkarības un preses brīvības samazināšanos dažās valstīs, strauju iedzīvotāju populācijas novecošanu, tehnoloģiju, jo īpaši mākslīgā intelekta, ietekmi un apšaubāmo personas datu apstrādi, negodīgu tirdzniecības praksi un izaicinājumiem, ko rada citu augošu ekonomiku, piemēram, Ķīnas, konkurence, kas noraida tirgus ekonomikas principus un starptautiskajā tirdzniecībā neseko liberālajam noteikumu kopumam, zudušo atbalstu transatlantiskai draudzībai Baltajā namā, agresīvu Krieviju, kas grauj Eiropas drošību un daudzpusējo pasaules kārtību, un visur novērojama tieksme koncentrēties uz īstermiņa jautājumiem, nevis ilgtermiņa risinājumiem.

Pasaulei mainoties, Eiropas Savienībai tā ir jāvada. Iestāžu un dalībvalstu nevēlēšanās un nespēja panākt kompromisus par reformu, lai atjaunotu ES, vājina mūsu kolektīvo spēju reaģēt uz šiem izaicinājumiem. Pārāk bieži mēs saskaramies ar pretestību no tiem, kas vēlas turēties pie status quo. Mēs, liberāļi, vēlamies, lai Eiropa būtu stipra, lai tā būtu gatava un spējīga rīkoties un būtu globālo attīstību priekšplānā.

Šīs Eiropas vēlēšanas, kas norisināsies 2019. gadā ir par Eiropas dvēseli un mūsu solījumu nākamajai eiropiešu paaudzei. Tādi veiksmes stāsti kā Erasmus programma ir devuši lielu pievienoto vērtību daudziem eiropiešiem. Mēs, liberāļi, vienmēr esam bijuši progresīvi reformatori. Mūsu ekonomikai ir jākļūst konkurētspējīgākai, mūsu demokrātiskajām iestādēm jābūt atsaucīgākām, mūsu migrācijas pārvaldībai jābūt saskaņotākai, mūsu spējai rīkoties pasaules mērogā un mūsu kolektīvajai rīcībai attiecībā uz klimata pārmaiņām un pārrobežu noziedzību – efektīvākai. Bet galvenokārt – mūsu bērni ir pelnījuši labākas nākotnes iespējas. Mēs vēlamies virzīt Eiropas Savienību uz priekšu un pielāgoties divdesmit pirmā gadsimta pārmaiņām.

Par vienotu Eiropu, kas ir gatava nākotnei

Mums ir jāizveido Eiropas Savienība, kas var pielāgoties pašreizējiem un turpmākajiem izaicinājumiem pasaulē, kas kļūst arvien globalizētāka. Veicot iestāžu un politikas reformas, mēs varam kļūt par spējīgu un vadošu spēku pasaules mērogā.

Liberāļi un demokrāti spēj izmantot globalizāciju un citas globālās tendences, lai panāktu izaugsmi un radītu darbavietas. Esot vienotiem, mēs varam gūt labumu no pārmaiņām un pārvarēt globalizācijas radītos izaicinājumus. Pārkvalificēšanās un jaunu ekonomisko iespēju izmantošana nodrošinās, ka visi no globalizācijas varēs gūt labumu.

Protekcionisms apdraud to, ko mēs, liberāļi, aizstāvam. Tas grauj tiesiskumu, kropļo saimniecisko darbību, iedzen valstis nabadzībā un izslēdz tās no bagātākajiem tirgiem. Esot liberāļiem, mūsu pienākums ir, kopā ar citu politisko grupu sabiedrotajiem, aizstāvēt brīvas un godīgas tirdzniecības priekšrocības. Mēs vienmēr atklāti aizstāvēsim atvērtu, uz noteikumiem balstītu un brīvu tirdzniecību, kuras pamatā ir spēcīga Pasaules Tirdzniecības organizācija. Lai nodrošinātu, ka visi eiropieši var izmantot globalizācijas sniegtās priekšrocības, dalībvalstīm ir jāizveido ilgtspējīgas labklājības sistēmas un iekļaujošu sabiedrību, atbalstot tehnoloģisko progresu un likvidējot šķēršļus, kas liedz piekļuvi darba tirgum.

Mēs vēlamies uzlabot infrastruktūru, ieguldīt izglītībā, izveidot tiesisko regulējumu digitālai Eiropai un pilnībā integrētu digitālo pakalpojumu tirgu, kas uzlabotu dzīves kvalitāti visiem eiropiešiem. Jautājumos par migrāciju un patvēruma meklētājiem mēs izmantosim vienotos Eiropas tiesību aktus. Mēs vēlamies vienkāršot birokrātiju un atgriezties pie sabiedrības idejas par vienlīdzīgām iespējām ikvienam Eiropā piedalīties spēcīgā, plaukstošā un inovatīvā ekonomikā.
Mēs vēlamies, lai Eiropa būtu paraugs pasaulē un parādītu, kā mūsu pilsoņu Eiropas identitāte bagātina mūsu nacionālo un vietējo identitāti.

Mums ir paveicies, ka dzīvojam Eiropā, kurā ir maz fizisku robežu, tāpēc cilvēki, preces, pakalpojumi un kapitāls var brīvi pārvietoties. Šī brīvība ir palīdzējusi Eiropai sasniegt milzīgu ekonomisko, sociālo un kultūras izaugsmi. Nevajadzētu būt pārsteigumam, ka ES tagad ir viena no vilinošākajām vietām pasaulē cilvēkiem, kuri meklē darbu, iespējas un labākus dzīves apstākļus savai ģimenei, kā arī cilvēkiem, kas cenšas izbēgt no apspiešanas, vardarbīgiem konfliktiem vai kara.

Pašreizējā ES patvēruma un migrācijas sistēma ir nepiemērota sasniedzamajiem mērķiem. Eiropai ir vajadzīgs jauns, vienots risinājums, kā pamatā ir ilgtermiņa redzējums.

Liberāļi kategoriski iebilst pret visa veida rasismu, sabiedrības šķelšanos un naidu pret cilvēkiem – jebkāda veida vardarbību pret cilvēkiem šo iemeslu dēļ ir jātiesā.

Liberāļi strādās pie tā, lai visi tie, kas bēg no kara vai politiskās represijas, atrastu aizsardzību. Mēs uzsveram savas saistības attiecībā uz Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tiesībām atrast patvērumu.

Mūsu politikai jācenšas nodrošināt, lai bēgļi un patvēruma meklētāji nevajadzīgi neapdraudētu savu dzīvību – ceļojot nedrošās laivās un sadarbojoties ar mafijām. ES būtu jāmēģina nodrošināt patvērumu tajos reģionos, no kuriem patvēruma meklētāji ir ieradušies.

Lai to panāktu, ES vajadzētu noslēgt migrācijas nolīgumu ar drošām valstīm Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Šis nolīgums sastāv no trim daļām. Pirmkārt, ES apņemas finansiāli atbalstīt šīs valstis bēgļu uzņemšanā. Otrkārt, ES strādās, lai veicinātu bēgļu pārmitināšanu drošā, humānā un likumīgā veidā. Treškārt, mums jānodrošina, ka tie migranti, kuriem pēc tiesas procesa izpildes tiek uzlikts pienākums atstāt valsts teritoriju, atgriežas šajās drošajās valstīs. Mēs centīsimies panākt sadarbību ar drošām valstīm, sniedzot finansiālu atbalstu par centieniem veicināt šādu drošu atgriešanos.

Migrantiem, kuriem ir patvēruma tiesības Eiropā, ir jābūt humānai un efektīvai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai ar atbilstošu uzņemšanu, atbildības sadalījumu un efektīvām procedūrām saskaņā ar ES pamattiesību standartiem tiem.

Eiropas robežu un krasta apsardzei jākļūst par efektīvu ES robežsardzes dienestu, lai nodrošinātu ārējo robežu konsekventu kontroli saskaņā ar ES tiesību aktiem. ES arī jāturpina sniegt finansējums un atbalstu reģionā, no kura nāk patvēruma meklētāji, lai cīnītos pret migrācijas cēloņiem. Mēs vēlamies koordinēt attīstības politiku starp ES un dalībvalstīm, lai stabilizētu migrantu izcelsmes reģionus, veicinātu labu pārvaldību, atvērtu sabiedrību un iespējas uzlabot dzīves kvalitāti.

Turklāt liberāļi apņemas izveidot vairāk likumīgus veidus, kā nokļūt Eiropā tiem, kas meklē darbu, izglītību vai vēlas ieguldīt mūsu ekonomikā. Lai risinātu nākotnes demogrāfiskās problēmas, mēs nedrīkstam kļūt par noslēgtu Eiropas. Mēs vēlamies panākt, lai Eiropas Savienības zilā karte darbotos kā ES mēroga darba atļauja un ņemtu vērā objektīvus kritērijus.

Tomēr dalībvalstīm, pamatojoties uz saviem demogrāfiskajiem un darba apstākļiem, būtu jālemj par šo migrantu skaitu, prasmēm, kvalifikāciju un uzņemšanas nosacījumiem. Pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām, viņiem būtu jāatgriežas savā izcelsmes valstī.

Mēs iebilstam pret pastāvīgu iekšējo robežkontroli starp Šengenas zonas dalībvalstīm, jo personu tiesības brīvi pārvietoties ES ir būtiska, lai turpinātu Eiropas integrāciju un labklājību.

Līdztekus šai jaunajai pieejai attiecībā uz migrāciju, mums ir kopīgi jāapņemas atbalstīt integrāciju. Nepastāv politika, kas būtu piemērota visiem, bet mums būtu jānodrošina, ka visā kontinentā tiktu izplatīta labākā prakse, lai veicinātu un attīstītu spēju efektīvi integrēt migrantus jaunās kopienās un izvairītos no situācijas sasprindzinājuma.

Inovāciju un iespēju pilna Eiropa visiem

Laikmetā, kad cilvēki arvien biežāk maina darbavietas un karjeru, mums ir jāiegulda pētniecībā un inovācijā, stiprinot mūsu zināšanu ekonomika un nodrošinot mūsu darbaspēku ar prasmēm, kas nepieciešamas 21. gadsimtā, vienlaikus, samazinot digitālo prasmju atšķirības starp paaudzēm.

Šo iemeslu dēļ mēs veicinām izglītību, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta kritiskajai domāšanai, uzņēmējdarbībai un vispārīgām prasmēm, elastīgumam, kā arī sistēmiskai un starpdisciplinārai domāšanai, kas atbilst darba tirgus patiesajām vajadzībām. Mēs uzskatām, ka mūžizglītības process sākas agrā bērnībā, tāpēc vēlamies ieguldīt vairāk līdzekļus izglītībā, arodapmācībā, vairāk māceklību un plašāku dalību Erasmus projektos, kā arī vairāk ieguldīt digitālajā infrastruktūrā un programmās, lai nākotnē radītu viedu darbaspēku.

Investējot pētniecībā un inovācijā, mēs investējam Eiropas nākotnē. Lai palielinātu mūsu konkurētspēju, produktivitāti un ilgtspējīgu darbavietu izveidošanu, ir nozīmīgi līdz 2020. gadam sasniegt mērķi, proti, ieguldīt 3% no ES IKP pētniecībā un attīstībā. Mēs vēlamies, lai vienā dalībvalstī iegūta kvalifikācija tiktu pilnībā atzītas arī citā dalībvalstī, un atbalstam kopīgā grāda iniciatīvu. Mēs vēlamies veicināt darbaspēka mobilitāti starp dalībvalstīm un reģioniem, lai cīnītos ar bezdarbu un novērst darbaspēka trūkumu, tādējādi palielinot ES konkurētspēju un samazinot prasmju neatbilstību darbavietām. Mēs vēlamies, lai būtu lielāks atbalsts dalībvalstīs veiktiem zinātniskajiem pētījumiem, vienkāršot pieteikšanās procesu un saīsināt laiku, kas nepieciešams, lai ES atbalstītiem pētniecības un inovācijas projektiem piešķirtu finansējumu, tādejādi palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), jo īpaši mikrouzņēmumu, iesaistīšanos.

Eiropai vairāk jācenšas iesaistīt sievietes darba tirgū, lai pilnībā izmantot viņu ekonomisko potenciālu. Lai turpinātu progresu, ir nepieciešams nepārtraukti veikt esošās valsts politikas un darba vietu prakses efektivitātes novērtējumu. Eiropas valstīm jārīkojas ar apņēmību un nepārtrauktu koncentrēšanos, lai nodrošinātu, ka gan vīrieši, gan sievietes veicinātu ekonomiku un sabiedrību, ievērojot dzimumu līdztiesību.

Lai uzturētu mūsu dzīves veidu un atstātu veselīgu planētu mūsu bērniem, ES ir jābūt vadošam spēkam pasaulē, risinot klimata pārmaiņu, okeāna veselības un ilgtspējīgas izaugsmes jautājumus. Pārejai uz resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku ir milzīgs potenciāls veicināt nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju. Parīzes nolīgums un dekarbonizācijas mērķis palīdz izvairīties no dārgas piesaistes investīcijām ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpēc privātā sektora loma ir ļoti nozīmīga, un mums ir vajadzīga stabila sistēma ilgtspējīgiem ieguldījumiem un finansējumam.

Mēs uzskatām, ka pastiprināta starptautiskā sadarbība klimata un vides jomā ir būtiska, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) [2030. gada programma], un ka ES ir jāuzņemas pasaules vadošā loma un jānosaka vērienīgus un globālus mērķus. Lai sasniegtu šos mērķus, mums ir jāpabeidz Enerģētikas savienības izveide un jāvirzās uz to, lai veicinātu pētniecību un aatīstību zemu emisiju tehnoloģijās, infrastruktūrā, tīras enerģijas ražošanā, energoefektivitātē, kā arī rūpniecības un transporta emisiju samazināšanā, tostarp aviācijā un kuģniecībā. Mums ir jāstiprina ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), kā galvenais instruments siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, un, kad iespējams, tā ir jāpaplašina, iekļaujot vairāk nozaru. Atjauninot Čikāgas konvenciju, mēs vēlamies, lai tiktu izbeigti novecojušie atbrīvojumi no degvielas nodokļa starptautiskajai aviācijai.

Līdz 2050. gadam ES būs ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tās energosistēma būs ļoti efektīva un pilnībā balstīta uz atjaunojamo enerģiju. Tāpēc tagad ir jāpabeidz vienotā Eiropas enerģijas tirgus izveide, kurā ir brīvas atjaunojamās enerģijas plūsmas. Kā starpposms ES līdz 2030. gadam būtu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Mēs vēlamies tiek veikti lielāki ieguldījumu viedā mobilitātē, pārrobežu un ilgtspējīgos infrastruktūras projektos, tostarp Eiropas komunikāciju tīklos, it īpaši dzelzceļos. Tas mums ļauj netraucēti ceļot no pa visu ES un efektīvi vieno cilvēkus mūsu Savienībā. Ātrgaitas vilcieniem būtu jāsavieno visas Eiropas metropoles, būtu jāatver valsts monopoli dzelzceļa jomā un jānodrošina taisnāki lidojumu maršruti visā Eiropas gaisa telpā, lai ceļošana būtu ilgtspējīgāka. Mēs atbalstām inovāciju un atzinīgi vērtējam virzību uz bezemisiju transportlīdzekļiem uz mūsu ceļiem un visu veidu transporta dekarbonizāciju, un ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lai uzstādītu nepieciešamo infrastruktūru. ES vajadzētu būt pirmajai, kas atļauj bezvadītāja transportlīdzekļiem pārvietoties uz tās ceļiem un inovatīvus risinājumus preču piegādes pēdējam posmam. Mums ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi iekšzemes ūdensceļos, kā arī dzelzceļa un vairākveidu pārvadājumu centros.

ES kohēzijas politika var palīdzēt veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, mazināt reģionālās atšķirības un padarīt ES pieejamāku saviem iedzīvotājiem. Mēs atbalstām uz rezultātu orientētu, efektīvu, tematiski orientētu kohēzijas politiku, kas atbilst pilsoņu reālajām vajadzībām un stimulē ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uz inovāciju balstītu ekonomiku visos ES reģionos. ES kohēzijas fondi neatbalstīs programmas vai projektus, kas ir pretrunā Parīzes nolīgumam vai ES mērķiem klimata un enerģētikas jomā. Mēs visi esam atkarīgi no dabas, lai gūtu pārtiku, gaisu un ūdeni. Daba nav robežu, tāpēc ir tikai loģiski, ka pie dabas un vides aizsardzības mums jāstrādā kopīgi. ES ir jākļūst par virzītājspēku starptautiskam Parīzes nolīgumam par bioloģisko daudzveidību un jānosaka dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā vērtība.

Kā arī mēs vēlamies padarīt ES rīcību pēc iespējas efektīvāku, tāpēc kohēzijas politika būtu jāsaista ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu un jāatbalsta strukturālu reformu īstenošana.

Mazā un vidējā uzņēmējdarbība un brīvās tirdzniecība - iespējas un inovācijas

Eiropas Savienībai jāturpina noteikt globālie standarti starptautiskajā tirdzniecībā un jāveicina brīvu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecību kā būtisku labklājības avotu. Saskaroties ar jaunām protekcionisma tendencēm un paplašinoties Āzijas valstu ekonomikai, ES ir jāpārvar iekšējās problēmas un jāizmanto šo iespēju. Liberāļi pārliecinoši aizstāv ekonomisko progresu un multilaterālismam pret pieaugošo skepsi un neuzticību. Moderni un progresīvi brīvās tirdzniecības nolīgumi ir nepieciešami, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, un pārliecinātos, ka Eiropas veids, kā nodrošināt sociālās, ekonomiskās un ražošanas normas, būtu dominējošs. Ir jāuzlabo paziņojums par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, lai nodrošinātu labāku pārredzamību sarunu procesā un tā saturam ir skaidrā valodā jātiek paskaidrotam sabiedrībai.

Mēs atbalstām Eiropas Komisijas centienus risināt sarunas par lielākiem tirdzniecības darījumiem un aicinām sarunu dalībniekus turpmākajos nolīgumos saglabāt cilvēka cieņu un darba apstākļus, ilgtspēju un korupcijas apkarošanu. Globālajai tirdzniecībai no Eiropas perspektīvas ir jābūt godīgai un ilgtspējīgai.

Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas labklājības mugurkauls. Lai tos atbalstītu, mēs turpināsim veicināt jaunu darba vietu radīšanu, atvieglojot piekļuvi finansējumam, vienkāršosim ieguldījumu fondu noteikumus, lai atbalstītu jaunus, inovatīvus uzņēmumus visā Eiropā, veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārcelšanu no universitātēm un pētniecības institūtiem, kā arī sniegsim lielākas iespējas jaunajiem uzņēmējiem.

Digitālā inovācija, kas sniedz labumu un vieno mūs

Digitalizācija ir mūsu nākotne un tas izšķirošu padara jautājumu par to, kā tiek definēta un regulēta starptautiskā pakalpojumu un datu tirdzniecība. Lai pilnībā izmantotu inovatīvo tehnoloģiju potenciālu un padarītu ES par vilinošāko vietu digitālās ekonomikas uzņēmumiem, ES ir jāizveido funkcionējošs digitālais vienotais tirgus. Mēs veicināsim uzņēmumu konkurenci digitālajā telpā un izmantosim savas pilnvaras, lai novērstu monopolu attīstību un nodrošinātu konkurenci inovatīvu pakalpojumu attīstībai. Digitalizācijas laikmetā, lai panāktu vienlīdzīgas iespējas visiem, piekļuve internetam ir būtiski nozīmīga. Mūsu liberālajā Eiropā nebūs virtuālo robežu. Mēs atcēlām mobilo tālruņu viesabonēšanas maksu un strādāsim, lai atceltu ģeobloķēšanu. Mēs uzskatām, ka, ceļojot mūsu kontinentā, ir jābūt brīvai piekļuvei jūsu valsts ziņu un izklaides pakalpojumiem. Lai nodrošinātu ES nākotni kā vietu inovācijai, ir jāsaskaņo un jālīdzsvaro datu aizsardzības politika. Augšupielādes filtri un cenzūras infrastruktūra apdraud informācijas brīvu pieejamību, bet ir jāgarantē intelektuālā īpašuma aizsardzība, lai veicinātu radošās nozares uzplaukumu.

Mēs uzskatām, ka ES ir jābūt pirmajai, kas rada stabilu tiesisko regulējumu jaunām tehnoloģijām, piemēram, blokķēdes tehnoloģijai, mākslīgajam intelektam un citām, kas tiks izmantotas ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē. Tomēr tiesību akti būtu jāattiecas uz lietojumprogrammām, kas izmanto šo jauno tehnoloģiju, nevis uz pamatā esošo tehnoloģiju, jo tas ierobežotu inovāciju un jaunu pielietojumu radīšanu. Ikvienam eiropietim ir jāiegūst uzticama un droša digitālā identitāte, lai varētu droši pieteikties un parakstīt dokumentus atbilstoši 21. gadsimtam. Mūsu mērķis ir digitalizēt visus sabiedriskos pakalpojumus, lai atvieglotu situāciju iedzīvotājiem un palielinātu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti.

Kiberdrošības, datu aizsardzības un privātuma jautājumu risināšana mums ir pašsaprotama, digitālā sabiedrība nevar pastāvēt bez šīm pamatprasībām.

Eiropa, kas ir vadošā pasaules mērogā

Lai aizsargātu Eiropu un mūsu liberālās demokrātijas šajās krustcelēs, ES nākotnei ir jābūt balstītai uz spēcīgu un saistītu Eiropas Savienību. Tomēr mēs uzskatām, ka ES ārējo apņēmību var balstīt tikai uz tās iekšējo spēku. Tāpēc mums sākumā ir jāsakārto ES, lai starptautiskā mērogā tā tiktu uztverta vēl nopietnāk.

Mēs izveidosim jaunu efektīvu veidu ārpus LES 7. panta, kā regulāri uzraudzīt pamattiesību, pilsonisko brīvību un tiesiskuma pārkāpumus Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mēs aicinām Eiropas Komisiju, kā ES līgumu uzraudzītāju un, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemērot sankcijas pārkāpumu gadījumos un radīt stingrākus nosacījumus starp tiesiskumu un Eiropas finansējuma saņemšanu.

Šajā strauji mainīgajā ģeopolitiskajā vidē, ES vajadzētu būt nozīmīgākai globālai lomai gan kā maigai, gan stingrai varai, turpinot attīstīt ES milzīgo ekonomisko un noteikumu ieviešanas varu un pieaugošās diplomātiskās un militārās spējas.

Mēs uzskatām, ka dalībvalstīm un ES kopumā ir jāuzņemas lielāka atbildība par tās drošību, un mēs atbalstām kopēju ES pieeju stratēģiskajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras Eiropa, un pakāpeniski ieviest kvalificētu amatpersonu balsojumu šādos jautājumos. Mēs atzinīgi vērtējam lielāku Eiropas sadarbību saistībā ar aizsardzības izdevumiem un PESCO vienošanos un mudinām dalībvalstis vēl vairāk palielināt sadarbību aizsardzības jomā, kas ir savstarpēji izdevīga, vairāk sadarbojoties un papildinot NATO, kas joprojām ir militārās sadarbības pamats un galvo par Eiropas kolektīvo aizsardzību. Dalībvalstu solidaritātei ir izšķiroša nozīme, lai pilsoņi uzticētos un redzētu mūsu kopīgos aizsardzības centienus. Ilgtermiņā mēs atbalstām vairāk savstarpēji saistītus un sadarbspējīgus Eiropas spēkus.

Eiropas pilsoņiem ir jābūt mūsu drošības un aizsardzības politikas centrā, un tajā jāietver konkrēti pasākumi, sākot ar arvien ciešāku sadarbību cīņā pret terorismu, kā arī efektīvākiem centieniem nodrošināt ES ārējo robežu. Eiropola pilnvaru palielināšana un sadarbības veicināšana informācijas apmaiņas jomā ir nepieciešami nākamie pasākumi, kas mums jāveic. Tai skaitā jāpalielina spēja ES iestādēm un dalībvalstīm aizsargāt mūsu ekonomiku un sabiedrību pret tādām hibrīdapdrauējumiem kā dezinformācijas kampaņas, kiberspiegošana, kiberuzbrukumi un kibernoziedzība. Tas ietver aizsardzību pret tiem, kuru mērķis ir graut mūsu demokrātiju un mūsu vēlēšanas, kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām, kas ir viens no lielākajiem drošības un drošuma apdraudējumiem mūsu laikā.

Mēs uzskatām, ka ES arī turpmāk ir jāuzņemas vadošā loma attīstības sadarbībā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un veicinātu demokrātiju, cilvēktiesības, mieru un drošību visā pasaulē. Lai pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu mums pieejamos resursus, mēs cenšamies vairāk koncentrēties uz attīstības projektu un programmu kvalitāti un labāku koordināciju ES un tās dalībvalstīs. Eiropas drošības intereses un mūsu humānās vērtības.

Mēs paužam nožēlu par Brexit un aicinām ES un Lielbritāniju darīt visu iespējamo, lai izvairītos no scenārija, kurā vienošanās netiek panākta, kas negatīvi ietekmētu visas iesaistītās puses, it īpaši Īriju. Mēs ceram, ka tiks saglabāta pozitīva un cieša partnerība un pastāvīga sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti, ja tā beigs būt ES dalībvalsts. Ja Apvienotā Karaliste nolems mainīt savu lēmumu atstāt ES, tad mēs atbalstīsim šo lēmumu un strādāsim pie tā, lai nodrošinātu atjaunotas un stabilas attiecības.

Belfāstas nolīgums ir jāatbalsta tā pilnībā, ieskaitot Ziemeļīrijas pilsoņu tiesības uz ES pilsonību un mēs vēlamies, lai izstāšanās nolīgumā tiktu iekļauta praktiski realizējama un darbotiesspējīga garantija, kas nodrošina, ka Īrijas salā nebūs stingras robežas.

Mēs atbalstām ES plašāku stratēģisko iesaistīšanos tās kaimiņvalstīs un paplašināšanās perspektīvu Rietumbalkānu reģiona valstīm un tās kopīgajām Eiropas kaimiņvalstīm, tiklīdz šīs valstis būs izpildījušas pievienošanās kritērijus. Mēs aicinām Eiropas Savienību veikt ievērojamus ieguldījumus šo stratēģiski nozīmīgo valstu infrastruktūrā. Mūsu interesēs ir turpināt attīstību un pievienošanās procesu, lai palīdzētu stabilizēt šo reģionu.

Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienības kolektīvs ir spēcīgs dalībnieks internacionālā mērogā. Tāpēc Eiropai ir jāpauž vienota nostāja. Mēs, liberāļi, aizstāvam Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Eiropas ārpolitikas un drošības politikas augstā komisāra stiprināšanu.

Mēs vēlamies redzēt, ka ES uzņemas iniciatīvu reformēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un vadīt Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformu, kā arī stiprināt daudzpusējas iestādes un nolīgumus pret nacionālismu un vienpusību. Mēs atbalstām Eiropas vietas izveidošanu ANO Drošības padomē un citās organizācijās, kā arī iesaistīšanos pārrunās ar demokrātiskām kaimiņvalstīm, citām pasaules demokrātijām un jaunām lielvarām, piemēram, Ķīnu, Indiju un Brazīliju, vienlaikus pielietojot nulles toleranci, kad netiek ievēroti demokrātijas procesu pamatprincipi, tiesību akti un netiek ievērotas cilvēktiesības.

Mēs nosodām Krimas aneksijas un okupācijas turpināšanu un Krievijas agresiju Austrumukrainā, pārkāpjot starptautiskās tiesības. Mēs aicinām lielāku atbalstu no ES demokrātiski ievēlētajai Ukrainas administrācijai, kā arī ES turpināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Mēs aicinām Krieviju un Ukrainu pildīt savas saistības saskaņā ar Minskas nolīgumu. Mēs vēlamies atbalstīt un stiprināt starptautiskos nolīgumus par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, kā arī mudinām Krieviju un Amerikas Savienotās Valstis atbalstīt to saistības attiecībā uz līgumu par vidēji tāla darbības rādiusa kodolieročiem. Mēs atbalstām Irānas kodollīguma turpināšanu un visu brīvo tirdzniecību, kas notiek saskaņā ar iepriekš noslēgtiem nolīgumiem, tostarp Eiropas uzņēmumus, kuri savu darbību rezultātā saskaņā ar kopīgo visaptverošo rīcības plānu atrodas Irānā.

Atbildīga Eiropa, kas labāk darbojas jūsu labā

Mēs uzskatām, ka lēmumi būtu jāpieņem atbilstošā vietējā un reģionālā, valsts vai ES līmenī, kas jums vislabāk un vistiešāk kalpo. Mēs atbalstām iniciatīvas pārvērtēt un no jauna apspriest kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, paturot prātā vienkāršošanas un subsidiaritātes principus. Turpmākajai Savienībai jābalstās uz decentralizāciju un dažādību, nevis uz apgrūtinošu birokrātiju un pārmērīgu regulējumu.

Mēs turpināsim centienus, lai nodrošinātu, ka ES iestādes ir pārredzamākas un efektīvākas. Mēs uzskatām, ka Eiropas Parlamentam ir jābūt tikai vienai vietai Briselē un ka ir jādara vairāk, lai stiprinātu Eiropas Savienības demokrātisko raksturu. Mēs vēlamies, lai Eiropas Parlaments vairāk iesaistītos lēmumu pieņemšanā, piešķirot tam tiesības ierosināt tiesību aktus, kā arī lielāku pārredzamību sarunās un balsošanā Eiropadomē un ES Padomē. Atvērtāka, likumīgāka un demokrātiskāka Eiropas Savienība, kas ir tuvāk tās pilsoņiem, var būt tikai laba lieta.

Katram eiro ir nozīme: saprātīgas investīcijas

Mums ir jānodrošina, lai Eiropas nauda tiktu tērēta pēc iespējas efektīvāk. Pret katru eiro, kas nāk no ES budžeta, ES iestādēm un dalībvalstu valdībām jāizturas ar uzmanību un atbildību. Ir nozīmīgi efektīvāk un pārredzamāk pārvaldīt visus Eiropas fondus, lai nodrošinātu, ka ES budžets sniegtu rezultātus jautājumos, kas ir nozīmīgi pilsoņiem un kas palielina Eiropas pievienoto vērtību. Pirms uzdot jautājumu “cik daudz”, mēs, liberāļi, vispirms vēlamies atbildēt uz jautājumiem “kādam nolūkam” un “kādā veidā”.

Mēs veicināsim ieguldījumus inovācijā un pētniecībā, tehnoloģiskajās pārmaiņās, drošībā, vides aizsardzībā, cīņā pret klimata pārmaiņām un pievērsīsimies jauniešu bezdarbam kā galvenajām prioritātēm, kas būtu jāatspoguļo ES budžetā. ES budžets nesniegs atbalstu programmām vai projektiem, kas ir pretrunā ar ES mērķiem klimata un enerģētikas jomā. Mēs cenšamies mainīt ES izdevumu sistematizēšanu. Papildus pašreizējām izdevumu metodēm, kas lielā mērā balstītas uz subsīdijām, finanšu instrumentus, piemēram, aizdevumus vai garantijas, var vairāk izmantot, lai mobilizētu privāto kapitālu un stimulētu inovāciju, saistot to ar skaidru ekonomikas un strukturālo reformu programmu.

Lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti, mums jāizmanto šie labie laiki, lai reformētu un sagatavotu mūsu ekonomikas sistēmu problēmām, ar kurām tā saskarsies nākotnē. ES jāturpina ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) atjaunošana, mācoties no tās pagātnes kļūdām. Šajā procesā mēs vēlamies runāt gan par stabilitāti, gan solidaritāti un pievērst uzmanību tam, kas valsts līmenī ir politiski un ekonomiski iespējams. Mēs veicinām katras dalībvalsts atbildības apvienošanu attiecībā uz tās politiku un struktūru, kas var veicināt finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi.

Mēs strādāsim pie labāka kontroles mehānisma un automātiskām sankcijām valstīm, kas neievēro stabilitātes un izaugsmes paktu. Mēs strādāsim, lai pēc iespējas drīzāk eirozonā izveidotu banku savienību, balstītu uz to, ka tiek stiprināta banku īpašnieku un kreditoru atbildība, nevis palielināta nodokļu maksātāju vai konkurentu atbildība par bankas bankrotu, un lai Eiropas stabilizācijas mehānisma reformu pārvērstu par īstu Eiropas Valūtas fondu, kura pamatā ir stingri nosacījumi, kas nodrošina atbildību un izvairītos no bezrūpīgas rīcības risks.

Mūsu mērķis ir būtiski reformēt un pārskatīt lauksaimniecības subsīdijas, jo kopējās lauksaimniecības politikas reforma būs būtisks solis virzībā uz ilgtspējības mērķiem, lielāku pārredzamību un vienlīdzību subsīdiju maksājumos. Mēs gribam nebirokrātisku, elastīgu, pārredzamu un modernu kopējo lauksaimniecības politiku, kas stimulē inovāciju, uzņēmējdarbību, paaudžu atjaunošanu un lauksaimniecības ilgtspēju. Tam būtu jāapkaro arī tādas problēmas kā mikrobu rezistence, pārtikas nodrošinājumu un jāveicina alternatīvas, videi nekaitīgas lauksaimniecības metodes. Mēs nevēlamies lauksaimniecības politikas atkārtotu nacionalizāciju.

Pārāk bieži ES debates grauj mīti un nepatiesa informācija. Mūsu pienākums ir veicināt godīgas debates par Eiropas nākotni un labāk veicināt ES politikas un sadarbības pozitīvo ietekmi uz mūsu pilsoņu dzīvi.

Veidojot liberālāku Eiropu

Lai veidotu šo liberālo Eiropu, ELDA un tās partijas cenšas panākt savu balsojumu, nākamos piecus gadus liberāļi Eiropas Parlamentā varētu sasniegt vēl vairāk.

Tas brīdis ir pienācis. Pieņemsim to. Sapņosim. Ir laiks atjaunot Eiropas Savienību.

Mēs vēlamies Eiropu, kas ir bagāta tās daudzveidībā un vienota, aizstāvot tās pilsoņu pamattiesības un brīvības.

Mēs vēlamies brīvu, godīgu, dinamisku un atvērtu Eiropu.

Mēs vēlamies Eiropu, kas aizsargā tiesiskumu.

Mēs vēlamies tādu Eiropu, kas atjauno savu solījumu par spēcīgu sociālo līgumu konkurētspējīgai ekonomikai.

Mēs vēlamies Eiropu, kas pieņem tehnoloģiskās un digitālās attīstības potenciālu, inovāciju un to, ko var sniegt pasaules lielākā pētniecības programma.

Mēs vēlamies Eiropu, kas aizsargā savus pilsoņus pret tādiem draudiem kā klimata pārmaiņas, terorisms, kiberkonflikti un organizētā noziedzība.

Mēs vēlamies Eiropu, kas aizstāv uzņēmumus un uzņēmējdarbību.

Mēs vēlamies atvērtu tirgu un brīvas tirdzniecības Eiropu.

Mēs vēlamies Eiropu, kas konkurētspējīgā pasaulē tiecas pēc ekonomiskās inovācijas.

Mēs vēlamies Eiropu, kurā jūs varat gūt panākumus.

Mēs vēlamies liberālāku Eiropu.



Created: 14/01/2019
Visits: 30
Online: 0